so break me down if it makes you feel right

sveiks, cilvēk!
šis ir kārtējais ieraksts, kurš top laikā, kad man būtu jāvergo matemātikas un ķīmijas dieviem. tā sāk kļūt par ierastu parādību laikam. bet atverot klades un skatoties uz uzdevumiem, vienīgā doma, kas nāk prātā ir fuck this shit, i'll be a stripper. nopietni, tieši tik brutāli.
es vēljoprojām esmu sava bloga dizaina meklējumos un neviens nešķiet pietiekami acīm-tīkams. šodien esmu izmēģinājusi kādus miljons variantus, rīt noteikti izmēģināšu vēl miljonu. ja ir kādi ieteikumi, mīļo cilvēk, esi tik jauks un atstāj domu komentāros.
tad nu nedaudz par to, kā man iet. par spīti visiem, man iet ļoti labi! pašķirstīju savu privāto[rarrr] dienas grāmatu, un sapratu, ka mana dzīve kopš pagaišā gada ir tik ļoti mainījusies, ka pat varētu teikt, ka tā sagriezusies kājām gaisā. šoreiz- pozitīvā ziņā. man tiešām liels prieks, ka fuck my life posms ir beidzies. ...vismaz uz kādu laiku. tagad vienkārši smaidu.
noteikti gribu pieminēt arī nedēļas nogali. neko vairāk nestāstīt, tikai pieminēt. lai pēc laika lasot savus vecos ierakstus varu atcerēties un pasmaidīt. buča, vīriņ! haha.
es gribēju vēl vis kaut ko stāstīt, bet man totāli pazuda doma. tāpēc čau, līdz nākamajam ierakstam!

drīz Ziemassvētki, mīlīši! ^^

maybe it is all a lie, but it's the closest thing i've got to happiness

nu tā. pasen nav rakstīts un šodien uznāca tāda dīvaina vēlme ko uzrakstīt. nē, arī šoreiz man nav nekas konkrēts ko teikt vai stāstīt. bet drīkst taču arī tā vispārīgi, vaine?
kā man iet? uz šo man beidzot ir radusies atbilde. es nestāstīšu pārāk optimistiskus sūdus, bet nekā negatīva arī man nav ko sacīt. drīzāk, man iet tiešām jauki. jā, esmu laimīga, un šoreiz tāds patīkams miers mani pietur pie zemes. tāds viegls, laimīgs smaids sejā un siltuma sajūta sirdī. jēziņ, es tagad izklausos dīvaina. bet zini? man vienalga!
laikam beidzot esmu noticējusi, ka lai arī cik slikti ietu, pēc kāda laika būs labi. beidzot. jā, beidzot. man ir labi. arī uzmācīgās domas galvu atstājušas, par ko noteikti jāpateicas piektdienas vakaram. protams, ka ne pašam vakaram, bet cilvēkam, kura dēļ vakars bija tik jauks. vārdā nesaukšu, viņš pats zinās. :)
arī skolā iet labi. man liels prieks, ka ir pāri tas "sākuma periods", kad visi liekas tik sveši un tā. un man palaimējies ar tiešām foršu klasi. cepur nost! vienīgi jāmācās daudz, bet tas jau tā normāli.
domāju, ka šodienai pietiks- nevēlos izplūst garās runās. varbūt vēl novēlējumu? o, jā! iededzini smaržīgu sveci, ēd mandarīnus un samīļo kādu. būs jauki, tici man!

un varbūt paklausies bon jovi - you had me from hello, ja gribi uzburt patīkamu noskaņu.

smile. it's just that simple.

šovakar.
uz galda deg svece, fonā tikko dzirdami skan sigur ros un citi mierīgi jaukumi, un es sēžu, pledā ietinusies, un mācos bioloģiju. jā, rīt ahūns kontroldarbs un man vajadzētu cītīgi mācīties. vismaz vienreiz mūžā cītīgi samācīties priekš bioloģijas. bet nē, man pārņem nepārvarama vēlme izveidot jaunu bloga ierakstu. patiesībā man pat īsti nav ko stāstīt šovakar. nē, nav tā, ka man nav ko stāstīt, vienkārši nav nekā tāda, ko es vēlētos stāstīt visiem.
es gribētu tik daudz, tik skaļi izkliegt, bet kšš. šovakar nevēlos bojāt patīkamo noskaņu. manu prātu savā varā saņēmušas domas. neskaidras, haotiskas un savādas. līdz šim tās uzbruka tikai naktīs, pēc pagaišās nakts tās ar savu klātbūtni pagodina mani arī dienās un vakaros.
vēlos iziet ārā. skaistā vakarā. ieelpot svaigu gaisu un ļaut domām izgaist. tik vienkārši, vaine?

tieši šodien, tieši tagad

"dažreiz man liekas, ka man ap kājām tinas lokanas ūdenszāles un velk kaut kur dziļumā, kur kā melni rēģi ēnojas vecas siekstas un tālāk visu aprij melna tumsa."
(K. Skalbe)

you're my own personal brand of heroine.

čau!
tieši šovakar, kad man būtu jāvergo matemātikai un jāpielūdz tās dievi, lai rītdienas kontroldarbā man iznāktu atzīme, kuras dēļ neparādās nepārvarama vēlme sev galvu izšķaidīt pret sienu, esmu izdomājusi, ka jāpapildina blogs ar ieraksu.
neskatoties uz to, ka brīvlaikā mani izsita no sliedēm tuva cilvēka zaudējums un līdz ar to brīvlaiks nebija īpaši jauks un krāsains, tomēr pagaišā nedēļas nogale bija tik jauka, cik vien jauka spēj būt nedēļas nogale. bet kšš. plašāk skaidrot negribu, vienkārši smaidu.
svētdien nedaudz izdevās sakārtot domas par un ap pašlaik manā dzīvē notiekošo. nav tik labi, cik varbūt gribētos, bet arī tik slikti nav, cik varētu būt. nedaudz sirdsapziņas pārmetumi, ka tik ātri pēc bērēm esmu daudz maz iegājusi normālās sliedēs, bet es zinu, ka viņam tur ir labi, un vairs nesāp. nu labi, es nezinu, bet ļoti ceru.
vispār man patīk rudens. precīzāk, rudens tumšie vakari. ellē, jā! visi dusmojas par tumsu, pelēcību un aukstumu. bet es? es priecājos par to, cik skaisti tumšajā parkā izskatās laternas. man, kā rudens bērnam, novembris ir īpaši mīļš. un ne tikai tāpēc, ka man novembrī dzimšanas diena. lai gan arī, jā, viens no gada ienākumu avotiem kā nekā. un vēl es pavisam noteikti esmu laternu fane. aizved mani vakarā uz vietu, kuru apgaismo laternas un būšu laimīga. šit, kapēc es to nevienam nelūdzu kā dzimšanas dienas dāvanu? pff, vecā galva.
un šodiena? tāda pati diena, kā pārējās. tikai jauna krunka pierē un varbūt kāds mats sirmāks. bet tomēr daudzie apsveikumi tiešām liekt pasmaidīt- tā neviltoti un no sirds smaidīt. tikai diezgan ironiski, ka mani ir apsveikuši gandrīz visi, izņemot manu brāli. bet viņš man tāds īpašs. un tiešām liels paldies tiem, kuri par mani atcerējušies, labi, neesmu naiva, zinu, ka dr.lv atgādina, bet tik un tā jauki. :)
and i just want to fall recklessly, headlessly.

nanana

es gribēju uzrakstīt indīgāko ierakstu ever, bet vīriņš baidās zaudēt, tāpēc es viņu tik publiski nesaukšu par Edvardu no krēslas.