nebūs nosaukums

yo!
šis ieraksts tika iesākts sēžot pie Daces un klausoties LP, bet tika pārtraukts dēļ brāļa zvana, ka pēc 5min būs man pakaļ. shit.
tāpēc sāku no jauna. īstenībā man nav ne laiks, ne vēlēšanās šodien kaut ko rakstīt, bet gada pēdējais ieraksts tākā būtu jāuzmeistaro.
skatoties uz 2010. gadu, varu teikt, ka mana dzīve ir galīgi izmainījusies. bet tas nav īpaši liels pārsteigums, jo jau gada sākumā sev pateicu- viss, šis būs pārmaiņu gads. un jāatzīst, ka tas ir piepildījies pa visiem 95,5%. nu es atstāju tos 4,5%, kurus vēl centīšos pamainīt nākošgad. bet ir jauki, man patīk.
brīvlaiks ar' skrien kā melnādainais mūkot no motorzāģa. un nē, es neesmu ne sadiste, ne rasiste. ziemīšus nosvinēju ar savu īsto ģimeni, otros ziemīšus ar otro ģimeni. nu tā jauki galīgi. un tad arī brīvlaiks tāda apkārt vazāšanās vien sanācis. starpcitu, šogad brīvlaika ziņā esam piekāsti par 1 vienu, bet tas offtopic. nujā, vakar nospriedu, ka ir pirmā garlaicīgā brīvlaika diena, bet tas mainījās pēc vienas ašās idejas iet ciemos pie Daces. atdevu kolu parādu. biš škrobe, pirku elvī, un šodien redzēju reklāmu, ka superneto kola pa 59[?] santīmiem. nujā. pikojāmies. bez mēteļiem. bija smieklīgi, tikai es gandrīz nogalināju Lāsmu. vot ta.
karoč esmu uzrakstījusi totālu bezsakaru, bet man diezgan vienalga.
nevēlēšu mīlestību, veiksmi un tā tālāk. divi-tūkstoši-vienpadsmitajā vēlu naudu, ballītes, jautrību un draugus, kuriem vari zvanīt četros naktī kaut vai lai pastāstītu, ka ārā ir sasodīti auksts.
laimīgu 2011o!!!

don't make a sound

tagad sēžu savā istabā, pustumsā un priecājos. fonā skan ziemassvētku mūzika un manā gultā skaļi murrā kaķis. vienīgie gaismas avoti ir eglīšu lampiņas, kuras, pateicoties šī vakara iedvesmai, esmu sakarinājusi savā istabā. un vēl svece, kura smaržo pēc kanēļa un vispār ziemassvētkiem. pirmo reizi savā ne īpaši ilgajā mūžā esmu izdekorējusi istabu uz ziemīšiem, un jāazīst, ka tas lieliski palīdz noskaņas ķeršanai. tagad ceru, ka nenosvilināšu māju dēļ tām lampiņām. bet jā, rīt vēl jāiepērk kakao un mandarīni un tad vispār būs super. un es pieķēru sevi draudot kaķim, ka izkastrēšu otrreiz, ja viņš nepārstās ēst lampiņas.
man iet galīgi jauki. un tas priecē. mani, ne jau jūs.

pasmaidi! :)

my little decoy

close your eyes and make believe
this is where you wanna be
forgetting all the memories
try to forget love 'cause love's forgotten me
/paramore - decoy/

jau visu dienu šī dziesma skan galvā un nevaru tikt vaļā, nu. bet nesūdzos, smuka dziesma.

my morning. my day. my night. my fucking life.

yo!
jau precīzi 5 minūtes skatos uz jaunas ziņas logu iekš bloggera. tukšu. nē, es speciāli neuzņēmu laiku, vienkārši gadījās ieskatīties pulkstenī īstajā brīdī. zinu, ka vajadzētu kaut ko rakstīt, stāstīt, bet kā es ieeju bloggerā, apņēmības pilna ko uzrakstīt, atliek vien uzspiest uz "jauna ziņa", lai galva paliktu tik tukša, cik fizikas kabinets pus minūti pēc zvana. cik ilgi es neesmu rakstījusi? nedēļu? pusmēnesi? nezinu, skaitļi nav mana stiprā puse. nejautā, es pati nezinu, ko daru matemātiķu klasē.
vispār, šajā es-nezinu-cik-ilgajā laika posmā ir noticis diezgan daudz kas jauns un patīkams, bet vēlēšanās par to visu rakstīt šeit man ir tik pat liela, cik iespēja dabūt 9 fizikas kontroldarbā.
pēdējā laikā es diezgan bieži nonāku pretrunās ar sevi. man nav par ko sūdzēties, viss ir skaisti un jauki, bet tomēr kaut kas grauž. tikai stulbākais ir tas, ka es nezinu, kas ir tas, kas grauž. vienkārši tāda nejaukā priekšnojauta, ka kaut kas nav labi. un tas ir tiešāmtiešām nejauki. vot tā. tagad esmu to pateikusi, kas gan neliek man justies labāk.
vēl, mani ļoti priecē brīvlaika tuvošanās. ellē, jā! kārtīga, cik nu kārtīga, atpūta no skolas ir tieši tas, kas tagad būtu vajadzīgs! citādāk man sāk teikt, ka skolā guļu nepārtraukti, kas gan nav tālu no patiesības, jo man tiešām skolā nāk miegs.
vēl-jo-projām esmu totāli pārsalusi un tagad sēžu segā satinusies, kas liek diezgan brutāli gribēt atkal būt piektdienas vai sestdienas vakarā. tāpēc ziemassvētkos man laika mašīnu, lūdzu. nu.. vai vismaz teleportu.

all day staring at the ceiling
making friends with shadows on my wall
hold on
feeling like I’m headed for a breakdown
and I don’t know why