čau!
es tā izdomāju, ka biš jāpastāsta par to kā man iet un jāiemet šeit neliela recenzija par trešdien redzēto teātra izrādi, jo man pa brīvlaiku jāuzčinī nopietna recenzija un man tagad slinkums un līdz es saņemšos rakstīt būšu visu jau aizmirsusi.
karoč tā. pagaištrešdien, šito kas bija nē, vēl iepriekšējo, datumu neatceros, palaimējās braukt uz Rīgu. uz fizmatiem, dažām izstādēm unun hokeju. kad man tētis prasīja- nu, kā patika fizmatos? es diezgan pārliecinoši atbildēju- forši! es sapratu, ka es tur nemācīšos! nujā. tad vēl mēs diezgan ļoti pārsmējāmies mcdonaldā, jo vienam no 11.m sanāca faaaail ar kebaba ēšanu. viņu pat no blakus galdiņa fočēja! laikam cilvēki nebija redzējuši, ka vistu var ēst ar salmiņu.. nejautā, es neskaidrošu kā tas notika. hokejs bija kruts galīgi, viena no mūsējām vinnēja ozoliņa kreklu skaļākās balss konkursā. man gan vēl jāiemācās tā baigi fanot, bet tā kā man solīja iemācīt, būs okejs. detaļās neizplūdīšu, jo tad sanāks pārāk gari.
tad pa vidu skolaskolskolaskola, bet trešdien atkal ekskursija. šoreiz uz liepāju. mērķis bolings, LU, brīvais laiks un teātris. kad iebraucām Liepājā, uzreiz spriedām kur iesim ēst. tā kā man trauma kopš septītās klases, uzreiz pateicu "tikai ne doka picā". vari trīsreiz minēt, kur mēs ēdām. LU bija diezgan smieklīgi, jo man brāls blakus apsēdās, un visiem tika izdalītas pildspalvas. es brāli sāku bakstīt, bet viņš mani par to žņaudza. starpcitu, ne vienīgo reizi šīs eksursijas laikā. bet ja pateikšu otro iemeslu, viņš izlasīs un man ieskrāpēs vai iesitīs ar rokassomiņu. čau brāl, nebioloģiskais! es zinu, ka tu mani sitīsi tagad.
un tad īsumā par teātri. nosaukums vien jau "mīla, džezs un velns", skan daudzsološi. un pirmizrāde! tā jau uzreiz sākās ar spocīgiem bālģīmjiem un galveno aktieru iznākšanu uz skatuves. viens no tiem tikpat čirkains un vispār tāds pats kā Mednis izskatā. un zin ko viņš izdara jau pirmajās minūtēs? diezgan brutāli nosūc vienu no uz skatuves esošajām bālģīmēm. nu pirms tam sekoja iegrābšanos pupos un tā. kad viņš un vēl divi no galvenajiem tēliem atveidoja sienas drāzšanu, es sapratu, ka izrāde būs vēl samaitātāka par manu prātu. man un Ilvai jau diezgan jautri bija, vienīgi bija nedaudz bail, ka priekšā sēdošās omītes neķer sirdstrieku. izrāde saturēja diezgan daudz izģērbšanos, slimīgas ainas un ķērkšanu. beidzās ar izvarošanu un pašnāvību, kura laikam bija netīšām izdarīta. tā nesūdzos, bija interesanti. tikai beigas varēja būt nedaudz citādākas un velns bija uztaisīts tik slimīgi kaitinošs, ka beigās jau bija nepārvarama vēlme mest tam ar zābaku, kuru es protams pārvarēju, jo biju diezgan pārliecināta, ka tik tālu neiazmetīšu un tas(mans zābaks), iespējams nogalinās kādu publikā esošu pensionāru.
man tagad skan prāta vētras dziesma gara diena, kura man ir galīgi pielipusi, un pie tā tu, vīrs, esi vainīgs, jo man viņu ieteici. labir, to vietu, kurā es prasīju lai tu man iesaki dziesmu, es izlaidīšu.
bet vispār man neiet. jā, viss kas notiek skolā un ekskursijās ir galīgi jauki, tomēr ir daži notikumi, kuri mani burtiski grauj kopā. bet kā mamma teica "tas vienkārši ir jāpārdzīvo. dzīvo ar domu, ka viņam vairs nesāpēs." ir smagi un sāpīgi, bet, paldies Dievam, ir cilvēks, kurš pats neapzinoties(vai apzinoties. es īstenībā nezinu) palīdz man par to nedomāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru