čau!
jau pusstundu sēžu un domāju, ko šeit ierakstīt. visu nedēļu man bija idejas ko un kā rakstīt, bet nebija laika. un tieši šovakar, kad man ir laiks, man nav ideju. cik ironiski, vai ne? piekāst Mērfiju un viņa sasodītos likumus!
viens gudrs cilvēks man tikko pajautāja - tev arī ir tā, ka gribas kaut ko rakstīt, bet tad pazūd pavediens, un, kad uzrodas, tad nezini ar ko sākt? un tā arī ir. nopietni! es vienmēr esmu teikusi, ka mani nepārtraukti vajā ģeniālas idejas, es to jūtu, bet tomēr vienmēr pamanos būs izveicīgāka. gluži kā "tautas bumbā" mazajās klasēs. bet drīz vien kāda ģeniālā ideja mani vienkārši notrieks no kājām, ka es jums saku! (bez divdomībām, lūdzu)
pēdējās dienās ļoti bieži galvā parādās jautājums - kāpēc visam jābūt tik ahūni sarežģītam? tad nu arī sanācis tā, ka neesmu īsti savā ādā. šoreiz es redzu situāciju no malas, zinu, ka varu palīdzēt, bet jā, cilvēks ir tā spītīgā būtne, kurš labāk vēlas pieļaut pats savas kļūdas un pēc tam iespējams nožēlot, nekā paklausīt citus. bet c'moon, ko es te runāju. es pati arī tāda esmu.
vēl esmu pamanījusi, ka nu jau daudziem apnikusi ziema, un ar vien biežāk parādās runas par vasaras plāniem. kaut kā ceru, ka šī vasara būs aizraujošāka nekā pagaišā. ar Kristīni (ja tu lasi un es tagad meloju, labo mani, bet man šķiet ar tevi par to runājām) spriedām, ka ideālā vasara būtu tāda kā ketijas perijas teenage dream video klipā. pašai jāsmejas, bet ellē jā! man patīk tas videoklips un ja šis fakts pataisa mani par cacu vai vēl ko tamlīdzīgu, man ir diezgan vienalga.
un vēl nobeigums. ja man būtu iespēja izvēlēties kādas spējas, es izvēlētos iespēju apstādināt laiku. citādāk šķiet, ka tas mūžīgi kaut kur steidzas. protams, izņemot ķīmijas stundas, kad es cenšos sagrupēties lai vispār acis vaļā noturētu.
I close my eyes, only for a moment, and the moment's gone.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru