č!
kā es varu teikt, ka kaķis ir balts, ja patiesībā tas ir melns? nu piemēram, ja Tu uz ielas redzi melnu kaķi, tu, ja vien negribi mētāt prikolus un neesi daltoniķis, nevienam neteiksi, ka kaķis ir balts, vai ne? un ja šo melno kaķi redzam gan Tu, gan es, un Tu man sirsnīgi stāsti, ka kaķis ir balts, es taču nevaru pēkšņi sākt teikt, ka kaķim tomēr ir balta aste! un ja Tu, redzot šo melno kaķi, esi iestāstījis vēl bariņam cilvēku, ka kaķis ir baltā krāsā, un viņi gribēdami ielīst tajā Tavā vietā, kur saule nemēdz iespīdēt, piekrīt Tev, vai tas nozīmē, ka arī man pēkšņi ir jāpiekrīt tam, lai arī redzu pretējo?!
NĒ. teiksi, ka jā? pohuj, es saku, ka nē. un ne jau kaķos tā sāls. kā teiktu latviešu valodas skolotāja- domā dziļāk. domā dziļāk, bļe!!!!!
īpaši neattapīgajiem varu paskaidrot, ka ar to biju domājusi, ka es savu viedokli nemainīšu tikai tāpēc, ka tas kādam nepatīk. protams, es varētu tēlot Miss Ameriku un stāstīt, ka vēlos mieru pasaulē un ik nakti raudu par katru kam dzīvē paveicies mazāk, bet c'moon, cik patiesi tas būtu?
iespējams tas, ko es teikšu, padara mani par egoisti. par vienaldzīgu. o! par vienaldzīgu egoisti! bet mans dzīves mērķis tomēr nav patikt visiem. un jā. tas arī viss šim vakaram.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru